Uzveikt kaulu iekaisumu

• Brūču Klīnika
• 25.05.2009
• Publikācijas

Lai arī pēdējos gados īstu ziemu tā arī nevaram sagaidīt, ielas tik un tā reizēm pamanās pārklāties ar plānu ledus kārtu. Vēl pirms mirkļa pa tām varēja mierīgi paiet, bet jau pēc brīža, temperatūrai pazeminoties kaut par dažiem grādiem, ietves sāk pēkšņi tā slīdēt, ka pa galvu šaudās viena doma: galvenais ir nepakristi īpaši uzmanīgi šādās reizēs jābūt vecāka gadagājuma ļaudīm, kā arī tiem, kuriem kauli jau tā ir pārlieku trausli vai arī jau tajos reiz bijusi ieperinājusies kāda slimība.
Trauma, lūzums tā ir tikai viena monētas puse. Daudz nopietnāk ir gadījumos, ja traumētajā kaulā lūzuma vietā parādās infekcija. Rezultātā var veidoties osteomielīts. Kas ir šīs slimības veicinātājs un kā ar to cīnīties par to saruna ar SIA Brūču klīnika ķirurgu DZINTARU OZOLU.

– Pēdējos gados daudz tiek runāts par osteomielītu kas ir šī slimība un ar ko raksturīga?
– Osteomielīts ir kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija. Droši vien kāds ir dzirdējis vecāka gadagājuma ļaudis lietojam vārdus "kaulu puve" – tas arī ir osteomielīts. Kaulā parādās infekcija, kauls sāk pūt, bojāties. Ārstēšanu sarežģī tas, ka kauls atrodas dziļumā, līdz ar to no šīs infekcijas nevar tik viegli atbrīvoties. Osteomielītam ir vairāki veidi: ir akūts un hronisks. Savukārt bērniem raksturīgs akūts hematogēns osteomielīts tas saistīts ar to, ka bērniem kaulos ir īpatnēja asinsrite. Bērnam var būt iesnas, klepus vai rokā parādīties noberzums mikrobs nonāks asinsritē un pēc tam nokļūs līdz kaulam, un šajā vietā parādīsies infekcija.

– No kā osteomielīts rodas pieaugušajiem?
– Lielākoties cēlonim ir traumatisks raksturs, piemēram, vaļējs apakšstilba kaula lūzums. Sākumā it kā šķiet pateicoties uzliktām plāksnēm, dzelžiem, ģipsim, kauls it kā ir saaudzis, bet pēc laika uz ādas pēkšņi parādās apsārtums, un šī vieta sāk sulot. Ārsti secina: vainojamas varētu būt plāksnes vai šie ieliktie dzelži, tie tiek izņemti laukā, bet problēma līdz ar to nebeidzas kaulā iekļuvusi infekcija, kas pie vaļēja lūzuma nemaz nav tik reta parādība.

– Šādā situācijā ārstēšanas taktika ir antibakteriāla terapija vai tomēr jāveic kādi nopietnāki pasākumi?
– Jebkurš gadījums rūpīgi jāizvērtē visus osteomielīta pacientus nevar ārstēt pēc vienotas shēmas. Ja tas ir akūts osteomielīts vai akūts hematogēns osteomielīts bērniem, visbiežāk tiešām pietiek ar antibakteriālu terapiju, ja vien tā tiek laikus sākta. Taču nereti nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās ja ir strutas, tās kaut kā jādabū laukā. Turklāt jāņem vērā: ja kaulā ir strutas, rodas pastiprināts spiediens, un strutas var sabojāt kaulu lielākā zonā. Teiksim, sākumā bija mazs strutu perēklītis, piemēram, centimetru diametrā, bet, tām savairojoties un pastiprināts spiediens, un strutas var sabojāt kaulu lielākā zonā. Teiksim, Sākumā bija mazs strutu perēklītis, piemēram, centimetru diametrā, bet, tām savairojoties un pieaugot spiedienam, kauls tiek sabojāts pat 3-4 centimetru diametrā. Tāpēc nereti tiek kombinēta antibakteriāla terapija ar ķirurģisku iejaukšanos.

– Ar kādām sūdzībām osteomielīta slimnieks parasti vēršas pie ārsta?
– Par sulošanu, sāpēm, arī apsārtumu, jo strutas mēģina meklēt izeju un agrāk vai vēlāk arī to atrod. Var būt arī pietūkums, diskomforts kājā, pacients nevar normāli pastaigāt.
Taču cilvēks visbiežāk iedomāsies uzlikt uz kājas ceļteku, uzsmērēt Višņevska ziedi vai kaut ko citu tamlīdzīgu cerībā, ka vajadzētu pāriet.
Ja problēma būs kaulā, nekas no tautas medicīnas nelīdzēs. Smērēs mēnesi, trīs, pusgadu, varbūt kādu brīdi būs pat manāms uzlabojums, bet pēc laika problēma tik un tā liks par sevi manīt. Turklāt Višņevska ziedei ir konkrēts lietojuma mērķis, to nevar izmantot kā unikālu līdzekli visur.

– Ar ko diagnosticē šo slimību?
– Sākumā ir pacientā anamnēze – sūdzības par lūzumu apakšstilba, nedzīstošu brūci. Var uztaisīt rentgenu – tas parādīs kaula izmaiņas. Vienīgi, ja būs akūts osteomielīts, kas tikko sācies, rentgens parādīs izmaiņas ne agrāk kā pēc divām nedēļām.

– Varbūt diagnostikai der datortomogrāfija?
– Datortomogrāfiju šajā gadījumā var nosaukt par modernu rentgena aparātu – ja būs kaula destrukcija, to redzēs jau rentgenā, un datortomogrāfs nebūt nav nepieciešams. Akūtu osteomielītu var diagnosticēt ar magnētisko rezonansi – tā ir primārā metode, kas uzrāda, vai kaula smadzenēs ir kāds bojājums. Ja kaula smadzenēs redz pietūkumu, var domāt par osteomielītu.  Kaut gan – magnētiskā rezonanse ir pietiekami dārga metode un ne vienmēr ir vajadzīga, jo jau pēc divām nedēļām rentgens parādīs saslimšanu. Nākamā metode, kas pasaulē tiek dēvēta par tā saukto zelta standartu, ir kaula biopsija -ar to nosaka, kāds process notiek kaulā. Vienlaikus tiek paņemtās arī bakterioloģiskās analīzes, lai noteiktu, kāds mikrobs izraisa kaula bojāšanos.

– Kam ir lielāka tendence saslimt?
– Pacientiem, kuriem ir dziļi izgulējumi vai ar vaļēju kaulu bojājumu – lūzumu, kad kauls izdūries cauri ādai. Jo lielāka brūce kaulā, jo lielāks risks iekļūt infekcijai. Trešā grupa ir bērni ar hematogēnu osteomielītu.

– Kā vecāki var secināt, ka bērnam ir hematogēnais osteomielīts?
– Secināt var ļoti vienkārši. Pirmkārt, ja bērnam kaut kas sāp, viņš to momentā parāda. Ja viņam sāp kāja, viņš to neliek pie zemes un uz tās neatsperas. Otrkārt, praktiski vienmēr būs paaugstināta ķermeņa temperatūrā līdz pat 38-39 grādiem, kas nekritīsies. Trešā pazīme ja ar pirkstiem apklauvēs bērnam kaulu, viņam tas izraisīs nepatiku, līdzīgi kā gadījumos, ja ir furunkuls pieskarieties ādai tajā vietā un sajutīsiet sāpes.

– Pie kāda ārsta vispirms jādodas?
– Latvijā klasiski visu sāk ar ģimenes ārstu. Tas nav nepareizi, jo ģimenes ārsts var atrisināt daudzas lietas. Viņš var iedomāties par šādu slimību un nozīmēt antibakteriālo terapiju, un ar to viss var atrisināties, ja slimība nav ielaista.

– Bet ko darīt, ja osteomielīts ir hronisks?
– Jālikvidē infekcija. Moderna osteomielīta ārstēšana ietver sevī vairākus faktorus, to skaitā arī plašu ķirurģisku rezekciju tiek izņemti visi bojātie audi un arī bojātā kaula daļa.

– Kas paliek izņemtā kaula vietā?
– Sākumā tukšums, bet citādi kaulu izārstēt nevar. Ja kauls ir slims, tajā ir infekcija, ārsts var izrakstīt jebkuras zāles, taču tās nelīdzēs. Infekcija nobeidz kaulu, tas kļūst nedzīvs, tāpēc ir jāizņem. Un te nāk talkā mūsdienu medicīna rekonstruktīvā ķirurģijā, mikroķirurģija, kad varam izmantot ķermeņa audus no citas vietas, ar tiem aizpildot šo caurumu. Var arī kaulus pārstādīt. Piemēram, apakšstilba ir divi kauli lielais un mazais. Lielais kauls nes pamatslodzi, bet mazais nodrošina potītei stabilitāti. Būtībā no šā mazā kaula cilvēkā organismam vajadzīgi tikai kādi 8 centimetri, un pārējo daļu var izmantot. Visbiežāk šis mazais kauls noder apakšstilba lielajam kaulam, to var pārstādīt arī uz rokām. Pārstādīšanai var izmantot arī ribas, lāpstiņu apakšējo daļu, diezgan lielu gabalu var izņemt no iegurņa kaula. Runājot par kauliem, tiem piemīt interesanta spēja atjaunoties.  Ja kauls ir dzīvs, tas ar laiku atgūst savu pamatstruktūru, līdz ar to pietiek pārstādīt mīkstos audus, ielikt ielāpu, aiztaisīt ciet defekta vietu, un problēma ir atrisināta. Paralēli gan pacientam vēl 6-8 nedēļas tiek nozīmētā antibakteriāla terapija.

– Vai visiem pacientiem ir šis labvēlīgais iznākums?
– Pirms ķeramies pie operācijas, mums ir jāzina, kāda pacientam ir asinsrite kājās. Ja asinsrite ir kārtībā, problēmām vai nu vispār neva jadzētu būt, vai arī tās ir salīdzinoši niecīgas. Līdz ar to jāpārbauda maģistrālie asinsvadi. Vislabākā metode ir angiogrāfija pacienta maģistrālajos asinsvados ielaiž konstrastvielu, un speciālists skatās to caurlaidību. Ja tiek konstatētas kādas problēmas, vēršamies pie angioķirurgiem vai angiogrāfijas speciālistiem, kuri šos asinsvadus paplašina vai veic kādas asinsriti atjaunojošas operācijas. Ja izdodas asinsriti atjaunot, mēs varām ķerties pie rekonstrukcijām.

– Kas var traucēt normālai asinsritei?
– Klasiskās lietas: smēķēšanā, nepareizs uzturs, kā rezultātā veidojas ateroskleroze. Negatīvu lomu spēlē arī tas, ka pacientam bijusi trauma, vairākas operācijas.

SIA Brūču klīnika no 19. līdz 30. janvārim plāno bezmaksas konsultācijas bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Izmantojot pasaules pieredzi brūču un arī osteomielīta ārstēšanā, mēs gribam piedāvāt mūsdienīgu skatījumu uz hroniskām brūcēm, deformējošām rētām. Pacienti un ārsti bieži vien nezina tās iespējas, ko var re konstruktīvā mikroķirurģija. Mēs plānojam par brīvu konsultēt bērnus, kuriem ir nedzīstošas brūces, apdeguma izraisītas komplikācijas, piemēram, bērns pieskāries pie karsta plīts riņķa, apdegums it kā pārgājis, bet roku pirkstiņi savil kušies kontraktūrā. Pie mums var nākt arī bērni, kuriem ir hematogēnais osteomielīts. Nākot uz pieņemšanu, vēlams paņemt līdzi iepriekšējos izmeklējumus, rentgenuzņēmumus. Varbūt pacientam un viņa vecākiem pietiks ar padomu, kā pareizāk kopt brūces. Runājot pār osteomielītu – mūsdienās 90% gadījumu osteomielīts ir izārstējams.

Ilona Noriete. Mājas Dakteris, 2009.gada janvāris.