Kamēr valsts domā, kam pasviest apakšā matraci, cilvēki mirst izgulējumu dēļ
- Brūču Klīnika
- 24.10.2006
- Publikācijas
Ne viena vien slimība vai trauma cilvēku piekaļ gultai. Ja tā notiek ilgstoši, iespējams iedzīvoties izgulējumos. Ka tas nav tikai kosmētisks defekts vai neērtības nospiesta sāna veidā, liecina statistika – pirms diviem gadiem ar diagnozi "izgulējumi" nomiruši 14, bet pērn – 35 cilvēki.
Tie ir tikai stacionāru dati, un var teikt, ka Latvijā cilvēki, kas nomirst izgulējumu dēļ, tā īsti nemaz netiek uzskaitīti. Iemesls – izgulējumi lielākoties ir
neveiksmīgas ārstēšanas sekas, tāpēc īsti padomisku tradīciju garā šādi notikumi tiek slēpti. Pašlaik, pateicoties efektīvai ārstēšanai, izdzīvo cilvēki, kuriem agrāk tas nebūtu lemts. Tomēr pats svarīgākais ir profilakse.
Nav tikai vecuma kaite
Izgulējumi ir audu izčūlojumi jeb brūces, kas rodas pacientiem ar kustību traucējumiem. Ilgstoši guļot vienā pozā, audiem zem ķermeņa svara ir nepietiekama asinsrite un tie atmirst. Ja nospiestā vieta laikus netiek atslogota un pienācīgi kopta, audu bojājumi kļūst neatgriezeniski: uz ādas parādījies it kā nevainīgs apsārtums pārtop par nelielu brūci, kas ar laiku kļūst arvien lielāka un visbeidzot izraisa neatgriezenisku nieru un aknu bojājumu vai saindē organismu, izraisot letālas sekas. Infekcija no izgulējuma var nonākt arī kaulos. Tālab ārējo brūču šķietama sadziedēšana ne vienam vien tomēr beigusies ar recidīvu – infekcijas atkārtotu parādīšanos jeb izlaušanos virspusē.
Maldīgi būtu domāt, ka izgulējumi ir tikai vecu cilvēku kaite. Stīvums un mazkustīgums, kas bieži gan ir vecu cilvēku sabiedrotais, vēl nenozīmē izgulējumu draudus – ja ir spēja pakustēties, jūtot sāpes nospiestā apvidū, cilvēks ilgāk to nepakļauj spiedienam un maina ķermeņa stāvokli. Citādi ir ar tiem pacientiem, kuri ir paralizēti vai bezsamaņā: viņi paši nespēj sajust diskomfortu un konstatēt, kurā ķermeņa vietā ir lielāks spiediens. Tāpēc gadās, ka izgulējumos iedzīvojas ne tikai gulošs, bet arī invalīdu ratiņos sēdošs pacients. Vai arī tāds, kas tikai dziedē salauztu kāju. Ar šo problēmu nereti cīnās arī pacienti, kas sirgst ar izkaisīto sklerozi vai citām nervu sistēmas kaitēm. Visbiežāk izgulējumu dēļ mediķu redzeslokā nonāk 30-40 gadus veci pacienti, kas kļuvuši par invalīdiem pēc smagām traumām, un pat bērni. "Brūču klīnikas" ķirurgs Kaspars Snippe atceras, ka jaunākajam pacientam, kas cietis no izgulējumiem, bijuši tikai trīs gadi…
Galvu smiltīs neslēpj
Pirms diviem gadiem Latvijā ar diagnozi "izgulējums" no slimnīcām izrakstīti 93, bet pērn – 124 pacienti. Lai arī precīzu datu par izgulējumu pacientu skaitu Latvijā nav, problēmu var aptuveni apjaust, ņemot vērā statistiku ASV un Eiropā – izgulējumi ir attiecīgi 11 un 15 procentiem stacionēto pacientu. Lai nebūtu jāslēpj galva smiltīs un jāiztēlojas, ka mūsu valstī izgulējumi nav liela liksta, vairāki plastikas ķirurģijas speciālisti slimnīcā "Linezers" izveidojuši SIA "Brūču klīnika". Sadarbībā ar Rīgas Austrumu slimnīcu pašlaik tā ir vienīgā mediķu komanda Latvijā, kas dziedina grūti ārstējamus izgulējumus. Mediķi apstrīd apgalvojumu, ka dziļi, nedzīstoši izgulējumi ir ātrs ceļš uz nāvi. Mūsdienu medicīna ar šīm problēmām spēj tikt galā ķirurģiski, izoperējot bojātos audus un pārstādot ādu. Klīnikas mediķi nule kā veikuši unikālu operāciju, kas ļāvusi izdzīvot 44 gadus vecam vīrietim.
Jānis pirms vairāk nekā desmit gadiem nelegāli strādājis būvniecībā; nokritis no trešā stāva sastatnēm un traumējis mugurkaulu. Tālāk dzīvojis daļēji paralizēts, pārveitojoties invalīda ratiņos, un kopš 1994. gada viņam bijuši izgulējumi uz muguras un sēžamvietas. Vēl pavisam nesen – pirms kādiem pieciem gadiem – pacienta stāvoklis tiktu raksturots kā bezcerīgs, bet tagad "Brūču klīnikā" Jānis ne tikai atguvies, bet pat sapņo par makšķerēšanu piemājas upītē.
"Neskaitāmo izgulējumu dēļ viņa dzīvība karājās mata galā, un teju teju tā būtu pārtrūkusi. Ķermeņa apakšējās daļas paralīzes dēļ vīrietim bija radušies septiņi izgulējumi, no kuriem trīs sadziedējām, bet pārējos sedzām operācijas laikā. Pirms operācijas 83 dienas pacients tika ārstēts Rīgas Austrumu slimnīcā, samazinot izgulējumus un vienlaikus sagatavojot viņu operācijai," stāsta SIA "Brūču klīnika" ķirurgs Kaspars Snippe. Viņš stāsta, ka šajā konkrētajā gadījumā, līdzīgi kā dažos citos, pacientu izdevies glābt, amputējot kāju līdz gūžas locītavai; no augšstilba mediķi ieguvuši audus un ādu, lai apmainītu ar bojātajiem audiem uz muguras.
Griež, skatoties pamācībā pie sienas
"Ārstēt izgulējumus sākām 2000. gadā. Mūsu komandā ir pieci spēcīgi ķirurgi, un grūti iedomāties, ka varētu būt kas tāds, ar ko nespētu tikt galā," optimistiski uzsver "Brūču klīnikas" vadītājs Olafs Libermanis. Iepriekšējā darbošanās visiem klīnikas speciālistiem saistīta ar plastisko ķirurģiju. Ar šādu caurumu lāpīšanu nodarbojas arī plastikas ķirurgi. Ar vienu no šādiem speciālistiem – ar Kanādas izcelsmes latvieti Uldi Biti no Meijo klīnikas – izdevies sadraudzēties arī brūču klīnikas speciālistiem. Snippe šodien ar smaidu atceras, kā Gaiļezera slimnīcā operēts pirmais pacients: pasūtījuši Bitem operācijas aprakstu, pielikuši šo instrukciju pie sienas un tad soli pa solim operējuši. Veiksmīgi.
Šis ir pirmais gads, kad klīnika saņēmusi arī valsts atbalstu. Jāpiebilst, ka izgulējumu ārstēšanu slimnīcā simtprocentīgi apmaksā slimokase; tas nozīmē, ka pacientam nav jārēķinās pat ar dienas naudu. Gultas tukšas nestāv, izgulējumu pacientiem arī uz šo klīniku jāgaida rindā. Cik tā gara veidosies nākamgad, būs atkarīgs no piešķirtajām kvotām. Taču jau tagad ir skaidrs, ka to pacientu skaits, kas gaida rindā, ir mazliet lielāks, nekā reāli pieņemts šogad – pirmā darbības gada laikā klīnikā stacionēts 21 pacients ar 51 izgulējumu.
Ķirurgs Kalvis Pastars prognozē, ka pacientu apgrozījums nākamgad varētu būt lielāks. "Šis ir pirmais gads, kad reāli strādājam par valsts kvotām, un arī paši vēl esam daudz ko mācījušies. Līdz ar pieredzi un iestrādāšanos – savā ziņā aprūpi konveijera ritmā – intensīvāka varētu kļūt arī pacientu plūsma," spriež ķirurgs. Viņš skaidro, ka iesākumā, piemēram, triju izgulējumu segšanai bijušas vajadzīgas trīs operācijas. Starplaiks bijis četras piecas nedēļas, kamēr sadzīst pēdējā brūce. Toties patlaban pacienta uzturēšanās laiks stacionārā ievērojami saīsināts ar to vien, ka ķirurgu komanda iemanījusies vienā operācijā tikt galā ar vairākiem izgulējumiem.
Lai pēc operācijas uz "jaunatgūtās" sēžamvietas varētu slieties atkal sēdus, jāpaiet vismaz mēnesim. Tad operēto vietu pakāpeniski pieradina pie slodzes, līdz pacients var teikt, ka "murgs beidzies un iespējams dzīvot normālu dzīvi". Slimnīcā jāpavada visai ilgs laiks, tāpēc šis pasākums ir visai dārgs. "Tas ir sarežģīts, komplekss komandas darbs. Vispirms jāveic pacienta vispārējā stāvokļa uzlabošana, bet tikai pēc tam var runāt par operāciju. Lai pilnībā slēgtu defektu, nepieciešams no trim līdz sešiem mēnešiem," rēķina Snippe.
Matraču gādāšanā, iespējams, iesaistīsies valsts
Runājot par rocību, mediķi uzsver, ka varētu vēlēties vairāk. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pacienti, kas ārstējas no izgulējumiem, guļ 300 000 dolāru vērtās gultās, bet Latvijā liels ieguvums ir speciālie matrači par gandrīz 400 latiem. Tādus iegādājusies arī brūču klīnika, taču nav noslēpums, ka speciālo matraci vajadzētu arī daudziem cilvēkiem mājas apstākļos.
Mediķi ir pārliecināti, ka izgulējumu izplatības mazināšanai valstij būtu pacienti jānodrošina ar bezmaksas pretizgulējumu matračiem, citādi ir izveidojusies dīvaina situācija: invalīdu ratiņkrēslus izsniedz bez maksas, bet īpašos matračus nefinansē. Veselības ministrija (VM) atbalstījusi ieceri nodrošināt ar šādiem matračiem riska grupu pacientus, taču vispirms esot jāizvērtē, cik daudz šīs ieceres īstenošana izmaksās un vai šo ieceri iespējams īstenot par pašreizējiem ministrijas finanšu līdzekļiem, aģentūrai LETA skaidrojusi VM Komunikāciju nodaļas vadītāja Zaiga Barvida. Viņa teikusi, ka izgulējumu problēmu iespējams risināt arī, palielinot cilvēkresursus pacientu aprūpei slimnīcās.
Slimnīcas nav vienīgā vieta, kur bezpalīdzīgie iedzīvojas izgulējumos, jo vientuļie cilvēki ar kustību traucējumiem mīt arī pansionātos un mājās. Sociālajās iestādēs par kustībās ierobežotu cilvēku grozīšanu rūpējas slimnieku kopējs, bet mājas apstākļos daudzi par palīdzību var tikai sapņot. It kā jau pašvaldībās ir sociālie dienesti, kuru pienākums būtu gādāt arī par aprūpētāju, taču bieži vien jāsecina – jo tālāk no lielpilsētas, jo vairāk neziņas. Piemēram, kāda pagasta sociālā darbiniece "Vakara Ziņām" teica, ka šī rūpe lielākoties gulstas uz tuvinieku pleciem, jo trūkst naudas un trūkst arī palīgu, kas šo misiju vēlētos uzņemties. Savukārt Rīgā, ja cilvēks ir mazturīgs, viņam aprūpi mājās, tostarp grozīšanu, ar pašvaldības labklājības departamenta starpniecību nodrošina vairāku organizāciju speciālisti.
***
Profilakse
Lai izgulējumi nerastos, cilvēkiem, kas ilgstoši pakļauti nekustīgam dzīvesveidam, svarīgi pievērst uzmanību savai higiēnai un ik pēc stundas vai pat pusstundas pašiem vai ar kāda tuvinieka, mediķa palīdzību censties mainīt pozu: apsēsties (ja tas iespējams), pagriezties uz otriem sāniem u.tml.
– Jācenšas aizsargāt ādu pret ārējo mehānisko spēku nevēlamu iedarbību – spiedienu, berzi.
– Viens no svarīgākajiem pamatprincipiem cīņā pret izgulējumiem – regulāra slimnieka ķermeņa apskate. Ja iespējams, pacientam savu ķermeni vajadzētu aplūkot ar spoguļa palīdzību, īpašu uzmanību veltot tām ķermeņa vietām, kurās kauli ir tuvu ādai: krustiem, sāniem, lāpstiņām, ceļiem un sēžai. No apsārtuma, kas nepāriet stundas laikā, var rasties izgulējums!
Ārstēšana
– Tiklīdz slimniekam kādā ķermeņa vietā tiek konstatēti sarkani plankumi, traumētā vieta vismaz reizi dienā jānosmērē ar briljanta zaļo. Tas jādara katru dienu.
– Izgulējumu vieta jāatslogo.
– Jāievēro personīgā higiēna. Ķermeni ieteicams norīvēt ar spirtu vai maziem bērniem domātām mitrajām salvetēm. Pēc tam ķermeni var mazliet nosusināt, pat viegli pamasēt, lai uzlabotu asinsriti.
– Uz pēdām nereti mēdz izveidoties pūslīši. Tādā gadījumā vispirms brūce jānosmērē ar briljantzaļo, pēc tam var uzlikt ārsta ieteikto, aptiekās ārīgai lietošanai iegādājamo ziedi. lai atslogotu traumēto vietu, pūslītim apkārt var uzlikt vati, izveidojot tādu kā baranciņu – apkārt ir vate, bet pa vidu – caurumiņš pēdas lielumā. Virsū noteikti jāuztin marles saite, taču tas jādara uzmanīgi, lai tinums nebūtu pārāk stingrs un nespiestu. Slimniekam jācenšas gulēt tā, lai pēda nepieskartos gultai.
– Ja izgulējums tiek ievērots tikai tad, kad tas jau palicis melns, aptiekās jāiegādājas speciāls pretizgulējumu gēls, kas varētu palīdzēt likvidēt nekrozi. Aptiekās var nopirkt arī speciālas plēvītes pret izgulējumiem. Gadījumā, ja brūce sastrutojusi, mājas apstākļos ar to cīnīties būs grūti, tāpēc laikus jāmeklē mediķu palīdzība.
"Vakara ziņas", Ilona Noriete, 24. oktobris (2006)