Brūču Klīnika

Guļošiem pacientiem jāpalīdz grozīties

Scarleth White's photostream www.flickr.com

Inga Muižniece, Bauskas Dzīve

06. aprīlis (2009) (Pārpublicēts no portāla www.tvnet.lv)

«Pēc pārciesta insulta vecmāmiņa jau gadu nespēj piecelties no gultas. Kopjam, kā varam, izmantoju aptiekā piedāvātos higiēnas līdzekļus, mitrās salvetes, bet ļoti baidos, ka var rasties izgulējumi.»

«Dēls pēc avārijas traumēja muguru un tagad ir ratiņkrēslā. Ik pa brīdim rodas izgulējumi uz dibena, apakšdelmiem, papēžiem. Kā tos sadziedēt?» Šādus un līdzīgus jautājumus uzdod smagi slimu cilvēku tuvinieki.

Jāmaina poza

Padomus mazkustīgu, kopjamu slimnieku aprūpē sniedz SIA «Brūču klīnika» ķirurgs Kaspars Snipe.

Šādiem slimniekiem vajadzētu lietot spiedienu mazinošus matračus vai gultas. Katru dienu ķermenis jāapskata, īpaši vietas, kur kauli atrodas tuvu ādai: lāpstiņas, krusti, sēža, arī papēži un ceļgali. Ik pēc divām stundām guļošajam pašam vai ar tuvinieka, mediķa palīdzību jāmaina poza – jāapsēžas vai jāpagriež uz otru sānu. Guļot uz sāniem, jācenšas neatbalstīties tieši uz gūžas kaula, bet saglabāt 30 – 45 grādu leņķi pret gultu.

Pilnīgi nekustīgu slimnieku kopšanā jāizmanto palīglīdzekļi, kas novērš spiedienu uz papēžiem (paceļ tos virs gultas). Gultas galvgalim jābūt nolaistam pēc iespējas zemāk, bet tā, lai pacients pamazām neslīdētu uz leju un netraumētu ādu.

Pacientiem, kuriem nekustīgas ir rokas un kājas, sēdus pozīcijā jānodrošina muguras jostasdaļas atbalsts, simetriska, līdzsvarota un stabila poza, vienmērīgs svara sadalījums. Jāmeklē ratiņkrēsls ar roku atbalstu un mainīgu muguras atbalsta leņķi, lai mainītu maksimālo atbalsta spiediena punktu.

Divatā vieglāk

Mazkustīgiem, nekustīgiem slimniekiem jāizvairās no ilgstošas sēdēšanas (gan ratiņkrēslos, gan uz citām virsmām). Poza jāmaina vismaz reizi stundā. Ja cilvēks spēj piecelties no krēsla, to jācenšas darīt ik pēc 10 – 15 minūtēm kaut vai uz 10 sekundēm, lai asinsrite atjaunotos arī saspiestajos audos. Grozot pacientu, nevajadzētu to vilkt, jo tā var traumēt mīkstos audus. Ieteicams slimnieku cilāt un grozīt divatā. Nedrīkst masēt mīkstos audus virs kaulu izciļņiem. Tas var veicināt dziļo audu traumu, jo samazina asinsriti un pazemina ādas temperatūru.

Jānodrošina guļoša slimnieka mazgāšana ar ūdeni un ziepēm katru dienu. Vislabāk, ja divas trīs reizes nedēļā cilvēku var nomazgāt dušā ar siltu, nevis karstu ūdeni, ar maigām ziepēm, neberžot ādu. Ja liek vannā, tajā jāieklāj palags. Pacients jānotīra arī pēc katras vēdera izejas un urinēšanas, sausai ādai jālieto mitrinoši krēmi. Jāuzmanās no mitruma uz ādas, jo tā ir ļoti viegli ievainojama, un no mazas brūcītes strauji izplatās infekcija.

Pasīvas kustības visās locītavās ir nepieciešamas, lai mazinātu tūsku. Rokas un kājas izkustinot, muskuļi darbojas kā sūknis, kas dzen asinis. Nekustīgā stāvoklī locītavas kļūst savilktas un samazinās to kustību amplitūda. Izvingrojoties izkustas, izventilējas arī plaušas.

Brūču kopšana

Ja pamanīts ādas apsārtums, kas saglabājas ilgāk par stundu, tas ir pirmās pakāpes izgulējums. Šo vietu nevajag mazgāt ar spirtu, smērēt ar jodu vai briljanta zaļo šķīdumu. Jānomazgā ar ūdeni, jāuzsmērē krēms un jācenšas šo vietu atslogot.

Nereti guļošam cilvēkam uz pēdām veidojas pūslīši. Tas ir otrās pakāpes izgulējums, parādās ādas atslāņošanās. Jo ilgāk tulzna būs slēgta, jo labāk. Ja pūslītī parādās strutas, tās jāizlaiž. To, vai pūslītī atrodas tikai audu šķidrums vai arī izveidojusies infekcija, vislabāk novērtēs speciālists.

Ja brūces ir svaigas, ieteicams izmantot pārsēju «Wet to dry». Marles salveti samitrina fizioloģiskajā šķidrumā (0,9% nātrija hlorīda šķīdums, ko var nopirkt aptiekā) un plaukstā stingri nospiež. Plānā kārtā uzliek uz brūces, fiksē gar malām un ļauj izžūt – četras, sešas, astoņas stundas. Pārsējam žūstot, tas pielīp pie brūces, un tad to nemitrinot sausu noplēš. Salvete noņem arī nedzīvos audus. Tas veicina granulāciju – jaunu audu veidošanos.

Kļūdas: uzliek sausas salvetes brūcei un aplej ar NaCl 0,9%; lieto pārāk mitras (tekošas, pilošas salvetes); pārāk biezs apkārtējais slānis (salvetes nespēj izžūt); reti maina pārsēju; samērcē pirms noņemšanas.

VIEDOKLIS

Kaspars Snipe saka kategorisku «nē» apļveida linsēklu spilventiņiem un gumijas riņķiem, lai guļošam cilvēkam atslogotu papēdi un potītes. Aplis nospiež virsmu, kur tas saskaras ar miesu un samazina asins piegādi. Uz muguras guļošajiem, paceļ papēžus, paliekot zem apakšstilbiem spilvenus. Riņķveida pretizgulējuma ierīces nav ieteicamas arī tiem, kas atrodas ratiņkrēslos. Tās rada venozu sastrēgumu un tūsku. Novērojumi liecina, ka šādas ierīces drīzāk veicina izgulējumu rašanos nekā novērš tos.

© 2010-2017 SIA Brūču klīnika Grebenščikova iela 1, Rīga, LV-1003, Latvija

WEB izstrāde - Miljons IT